AIL_Koncepcija_07_01_05

Slide 1: 

AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS LIKUMS KONCEPCIJA

JAUNS LIKUMS – KĀPĒC? : 

JAUNS LIKUMS – KĀPĒC? PĒC IESTĀŠANĀS ES LATVIJAS AUGSTĀKAJAI IZGLĪTĪBAI PAPLAŠINĀTĀ DARBĪBAS LAUKĀ JĀNODROŠINA: KONKURĒTSPĒJA KVALITĀTE PIEEJAMĪBA

JAUNS LIKUMS – KĀPĒC? : 

JAUNS LIKUMS – KĀPĒC? 1995. GADA AUGSTSKOLU LIKUMS FIKSĒJA PĀRVEIDOJUMU PROCESĀ ESOŠAS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMAS STĀVOKLI, PAŠLAIK NEPIECIEŠAMA ATTĪSTĪBA ATBILSTĪBA SISTĒMA

Slide 4: 

LIKUMA MĒRĶI sekmēt zināšanu sabiedrības veidošanos Latvijā, paaugstināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju Eiropā un pasaulē, nostiprināt augstākās izglītības un zinātnes vienotību, reglamentēt augstākās izglītības sistēmu.

Slide 5: 

STRUKTŪRA AUGSTSKOLU LIKUMS I nodaļa Vispārīgie noteikumi II nodaļa Augstskolu dibināšana, reorganizācija un tiesiskais pamats III nodaļa Augstskolu pašpārvalde un struktūrvienības IV nodaļa Augstskolas personāls V nodaļa Augstskolās studējošie VI nodaļa Studijas augstskolā VII nodaļa Zinātniskā pētniecība VIII nodaļa Augstskolu sadarbība ar valsts un sabiedriskajām institūcijām IX nodaļa Augstākās izglītības padome X nodaļa Augstskolu īpašums, budžets un saimnieciskā darbība XI nodaļa Augstskolu starptautiskā sadarbība

Slide 6: 

STRUKTŪRA AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS LIKUMS I nodaļa Vispārīgie noteikumi II nodaļa Augstākās izglītības sistēma III nodaļa Studijas un to saturs IV nodaļa Zinātniskā darbība V nodaļa Augstākās izglītības iestādes VI nodaļa Augstskolu pašpārvalde un struktūra VII nodaļa Koledžu pašpārvalde un struktūra VIII nodaļa Augstākās izglītības iestādes personāls IX nodaļa Augstākās izglītības finansēšana un īpašumi X nodaļa Starptautiskā sadarbība XI nodaļa Augstākās izglītības iestāžu pārraudzība

Slide 7: 

KONCEPCIJA REZULTĀTS PROCESS RESURSI STRUKTŪRA

Slide 8: 

AUGSTSKOLU TIESĪBAS NERADA TRADĪCIJAS VAI TO DIBINĀTĀJU JURIDISKAIS STATUSS KONCEPCIJA AUGSTSKOLU ĪPAŠĀS TIESĪBAS RADA TO SPĒJA EFEKTĪVI DARBOTIES: 1. STUDIJĀS;2. ZINĀTNĒ;3. ZINĀŠANU PĀRNESĒ;4. PALĪDZOT SABIEDRĪBAI.

Slide 9: 

JAUNUMI NOZĪMĪGI ĻOTI NOZĪMĪGI ĪPAŠI NOZĪMĪGI

Slide 10: 

INDIKATORI KOMPETENCE NODARBINĀMĪBA SALĪDZINĀMĪBA EFEKTIVITĀTE INTERNACIONALIZĀCIJA IDENTITĀTES SAGLABĀŠANA MOTĪVS - KONKURĒTSPĒJA

Slide 11: 

BOLOŅAS DEKLARĀCIJAS IZVIRZĪTAIS MĒRĶIS: Eiropas augstākās izglītības sistēmas starptautiskā konkurētspēja Viegli izprotama un salīdzināma grādu sistēma Uz diviem cikliem bāzēta augstākās izglītības sistēma Kredītpunktu sistēma Mobilitātes veicināšana Eiropas sadarbība kvalitātes nodrošināšanā Eiropas dimensiju stimulēšana MOTĪVS - KONKURĒTSPĒJA

Slide 12: 

ATTEIKŠANĀS NO PROGRAMMU DALĪJUMA AKADĒMISKAJĀS UN PROFESIONĀLAJĀS 22. Studijās iegūstamie grādi un profesionālās kvalifikācijas (2) Bakalaura, maģistra un doktora grādu, kā arī ārsta vai veterinārārsta grādu iegūst atbilstīgās studiju programmās. (3) Ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju iegūst koledžas studiju programmās. (4) Piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju var iegūt bakalaura, maģistra vai rezidenta studiju programmās, ja tajās katrā atsevišķi vai kopumā līdz ar valsts augstākās izglītības standartu izpildītas arī attiecīgās profesijas standarta prasības. MOTĪVS - KONKURĒTSPĒJA ĪPAŠI NOZĪMĪGI JAUNUMI

Slide 13: 

JAUNS IZGLĪTĪBAS STANDARTS 23. Valsts augstākās izglītības standarts (1) Valsts augstākās izglītības standarts nosaka koledžas, bakalaura, maģistra un doktora studiju programmu galvenos mērķus un iegūstamo rezultātu; raksturo izglītības saturu; studenta darba rezultātu vērtēšanas pamatprincipus un kārtību, kā arī nosaka papildprasības programmām, kuras līdz ar grādu piešķir profesionālo kvalifikāciju. MOTĪVS - KONKURĒTSPĒJA NOZĪMĪGI JAUNUMI

VIENĀ PROGRAMMĀ – VAIRĀKI IZNĀKUMI : 

Programmu veidi – koledžas, bakalaura, maģistra, doktora. Koledžas programma beidzas ar diplomu ar kvalifikāciju. Bakalaura un maģistra programmas beidzas ar grādu, bet ja izpilda arī profesijas standarta prasības – ar kvalifikāciju, ko apstiprina kvalifikācijas apliecinājums (pielikums diplomam). Vienai programmai var atbilst vairākas kvalifikācijas – tad precīzi jānodefinē prasības katrai kvalifikācijai un tas nozīmē papildus studiju gadus. Doktora programmas beidzas ar grādu. VIENĀ PROGRAMMĀ – VAIRĀKI IZNĀKUMI MOTĪVS - KONKURĒTSPĒJA ĪPAŠI NOZĪMĪGI JAUNUMI

VAIRĀKI NOSLĒGUMA PĀRBAUDĪJUMI : 

MOTĪVS - KONKURĒTSPĒJA NOZĪMĪGI JAUNUMI Studiju programmā tiek ietverti atsevišķi noslēguma pārbaudījumi, lai iegūtu grādu un katru no iegūstamajām profesionālajām kvalifikācijām. Studiju programmai var būt dažāds plānojamais ilgums – atkarībā no grāda un profesionālās kvalifikācijas. Pats students izvēlas, cik daudz no programmas iegūt. VAIRĀKI NOSLĒGUMA PĀRBAUDĪJUMI

STUDIJU ATSĀKŠANA : 

MOTĪVS - KONKURĒTSPĒJA NOZĪMĪGI JAUNUMI Students var nobeigt programmu un iegūt grādu, bet atgriezties pēc kāda laika un atsākt studijas tai pašā programmā, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju. Tādos gadījumos studiju rezultātus apstiprina profesionālās kvalifikācijas apliecinājums, kas ir spēkā tikai kopā ar diplomu. STUDIJU ATSĀKŠANA

Slide 17: 

DIPLOMI UN APLIECINĀJUMI 37. Grādu un profesionālo kvalifikāciju apstiprinošie dokumenti (1) Augstākās izglītības grādu un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju apliecina diploms. (2) Piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju apstiprina apliecinājums, kas ir bakalaura vai maģistra diploma pielikums. Diplomu un apliecinājuma formu un saturu nosaka Ministru kabineta noteikumi. (3) Diplomam ir obligāts vienotais diploma pielikums, bez tā diploms nav derīgs. Uz studējošā pieprasījumu vienotais diploma pielikums izsniedzams arī angļu valodā. ... Kopīgie un daudzkāršie diplomi MOTĪVS – KONKURĒTSPĒJA ĻOTI NOZĪMĪGI JAUNUMI

Slide 18: 

MOBILITĀTE 38.pants. Studiju atsākšana vēlākos studiju posmos (3) Studiju kursu savstarpējās pielīdzināšanas kārtību, ja tas nav noteikts līgumos, nosaka augstākās izglītības iestādes. (4) Attiecīgās augstākās izglītības iestādes diplomu vai kvalifikācijas apliecinājumu, ja nav noteikts īpašos līgumos, var saņemt studējošais, kas tajā apguvis ne mazāk kā pusi studiju programmas apjoma kredītpunktos, tajā skaitā nokārtojis gala pārbaudījumus. (6) Kvalifikācijas apliecinājuma iegūšanai bakalaura vai maģistra grāda īpašniekus atjauno atbilstīgajās studiju programmās, ievērojot iepriekš apgūto kursu vērtējuma derīguma termiņus. MOTĪVS – KONKURĒTSPĒJA NOZĪMĪGI JAUNUMI

Slide 19: 

MOBILITĀTE, VALODA IZGLĪTĪBĀ 6.pants. Augstākās izglītības ieguves valoda Studijas valsts budžeta finansētajās studiju vietās notiek valsts valodā, izņemot gadījumus, kad studijas citās valodās ir nepieciešamas atbilstīgi noteiktā kārtībā apstiprinātu studiju programmu mērķiem un īpatnībām. Valodu lietojumu studijās par privāto personu līdzekļiem nosaka augstākās izglītības iestāde, ņemot vērā iestādes iespējas, starptautiskās saistības un studējošo pieprasījumu. MOTĪVS - KONKURĒTSPĒJA NOZĪMĪGI JAUNUMI

Slide 20: 

ORIENTĀCIJA UZ REZULTĀTU 26.pants. Studiju programmu vispārējs raksturojums (6) Maģistra programma paredz vienu līdz divus gadus ilgas pilna laika studijas, kuru apjoms ir vismaz 40 kredītpunkti un kuru rezultātā ne ātrāk par pieciem gadiem pēc pamatstudiju uzsākšanas un 200 kredītpunktu kopējā studiju darba apjoma izpildes iegūstāmi: 1) maģistra grāds un tam atbilstīgs diploms; 2) kompetence izmantot zinātnisko metodi komplicētu problēmu inovatīvai risināšanai studiju jomai atbilstošā darbības virzienā; 3) nodarbināmības priekšnosacījumi augstākajā izglītībā, tautsaimniecībā un valsts pārvaldē speciālistu amatos; 4) priekšstati par inovatīvu uzņēmējdarbību studiju virzienam atbilstošā nozarē; 5) iespējas turpināt izglītību doktora programmās; 6) iespējas papildināt grādu ar kvalifikāciju. MOTĪVS – KONKURĒTSPĒJA ĪPAŠI NOZĪMĪGI JAUNUMI

Slide 21: 

KAS IR KVALITĀTE ? IZCILĪBA SLIEKSNIS PILNVEIDE PĀRVEIDE PROCESĀ ATBILSTĪBA MĒRĶIM – MĒRĶU ATBILSTĪBA NULLE KĻŪDU MOTĪVS - KVALITĀTE

Slide 22: 

INDIKATORI IEGULDĪJUMS (20%) NORISE (40%) PRODUKCIJA (20%) REZULTĀTS (20%) MOTĪVS - KVALITĀTE

Slide 23: 

AUGSTSKOLU IEDALĪJUMS (ATBILSTĪBA MĒRĶIM) 44.pants. Augstākās izglītības iestāžu veidi (1) Augstākās izglītības iestādes ir augstskolas un koledžas. Augstskolas īsteno vismaz vienu bakalaura programmu un tajās vismaz 10 % akadēmiskā personāla ir doktora grāds. (2) Universitātes ir augstskolas, kuras: īsteno bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas vismaz četrās no šā likuma 24.panta otrajā daļā noteiktajām izglītības tematiskajām grupām; ... (3) Akadēmijas ir augstskolas, kuras: 1) ... MOTĪVS – KVALITĀTE ĪPAŠI NOZĪMĪGI JAUNUMI

Slide 24: 

AUGSTSKOLU IEDALĪJUMS (ATBILSTĪBA MĒRĶIM) 40.pants. Augstākās izglītības iestāžu zinātniskās darbības saturs un mērķis (3) Universitātes: 1) veic teorētiskos un lietišķos pētījumus starptautiski atzīstamā līmenī, dažos virzienos ieņem nozīmīgu vietu jaunāko zinātnisko ideju attīstībā; 2) zinātniskās darbības rezultātus publicē starptautiskajā zinātniskajā presē, kā arī pašu izdotos rakstos un periodikā; 3) vismaz pusē studiju virzienu nodrošina darba apstākļus doktora studiju programmu īstenošanai; 4)... MOTĪVS – KVALITĀTE ĪPAŠI NOZĪMĪGI JAUNUMI

Slide 25: 

AUGSTSKOLU RANŽĒJUMS 123. Augstākās izglītības iestāžu ranžējuma tabula Izglītības un zinātnes ministrija nodrošina pasūtījumu augstākās izglītības iestāžu ranžējumu tabulas izveidei un tās publicēšanu. Ranžējuma tabulu reizi divos gados izveido saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā internetā. MOTĪVS – KVALITĀTE NOZĪMĪGI JAUNUMI

Slide 26: 

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA VĒLĒŠANU VIETĀ KVALIFIKĀCIJAS VĒRTĒŠANA KVALIFIKĀCIJAS KRITĒRIJI VIETU NOTEIKŠANA KVALIFIKĀCIJAS VĒRTĒJUMA UN DARBA LĪGUMA SLĒGŠANAS ŠĶIRŠANA VIESPERSONĀLA STATUSS MOTĪVS - KVALITĀTE ĪPAŠI NOZĪMĪGI JAUNUMI

KVALIFIKĀCIJAS KRITĒRIJI : 

KVALIFIKĀCIJAS KRITĒRIJI Kvalifikācijas kritēriji ir precizēti, uzsverot pētniecisko un akadēmisko darba pieredzi un sasniegumus Mākslas specialitāšu akadēmiskajam personālam kvalifikācijas kritērijus apstiprina AIP. MOTĪVS - KVALITĀTE NOZĪMĪGI JAUNUMI

VIETU NOTEIKŠANA : 

VIETU NOTEIKŠANA Akadēmiskā personāla visu amatu vietu skaitu un struktūru nosaka pati augstskola vai koledža. MOTĪVS - KVALITĀTE NOZĪMĪGI JAUNUMI

AMATA IEŅEMŠANA : 

AMATA IEŅEMŠANA Starptautisks konkurss uz profesoru un asociēto profesoru amatu vietām (AIP nosaka izsludināšanas kārtību) Akadēmisko kvalifikāciju vērtē eksperti, kuru vidū arī vismaz viens ārvalstu eksperts (var būt arī profesoru padome) Lēmumu par pieņemšanu darbā pieņem augstskolas noteiktā kārtībā (rektors, dekāns, senāts vai tml.) Līgums neterminēts, bet reizi sešos gados atkārtota akadēmiskās kvalifikācijas izvērtēšana, kuras neizturēšana ir pamats līguma uzteikšanai. MOTĪVS - KVALITĀTE ĪPAŠI NOZĪMĪGI JAUNUMI

VIESPERSONĀLS : 

VIESPERSONĀLS VIESPASNIEDZĒJI – ne tikai ārvalstnieki un nav ierobežots līguma termiņš. PRIVĀTDOCENTI MOTĪVS - KVALITĀTE NOZĪMĪGI JAUNUMI 84. pants. Privātdocenti (1) Universitātēm ir tiesības piešķirt privātdocenta nosaukumu zinātņu nozarēs studiju kursu docētājiem, ja tie regulāri piedalās studiju procesā un ja to kvalifikācija atbilst vismaz docenta kvalifikācijas prasībām. (2) Privātdocenta nosaukuma piešķiršanai nepieciešamo līdzdalības apjomu studijās nosaka augstākās izglītības iestāde. (3) Privātdocenta nosaukums tiek piešķirts uz mūžu.

Slide 31: 

DETALIZĒTI APRAKSTĪTA AUGSTSKOLU REĢISTRĀCIJAS KĀRTĪBA LICENCĒŠANAS / AKREDITĀCIJAS KĀRTĪBAS PRECIZĒŠANA MOTĪVS - KVALITĀTE NOZĪMĪGI JAUNUMI

Slide 32: 

MOTĪVS - KVALITĀTE ĻOTI NOZĪMĪGI JAUNUMI STUDIJU PROGRAMMU RAKSTUROJUMS STUDIJU KURSU IZSTRĀDE KURSU LĪMEŅI KURSU DERĪGUMA TERMIŅŠ MODUĻI PRAKSES MŪŽIZGLĪTĪBA STUDIJAS ĀRPUS PROGRAMMĀM VIETĒJA UN STARPTAUTISKA MĒROGA ATZĪŠANA STUDIJU REGLAMENTĀCIJA

Slide 33: 

STUDIJU KURSU VEIDI (1) Augstākās izglītības studiju programmās veido: 1) zinātņu nozaru (apakšnozaru, starpnozaru) kursi; 2) ar zinātņu nozarēm saistīto pamatparasmju kursi (piem., ievads studijās, informācijpratība, svešvalodu terminoloģija studiju nozarē). (2) Studējošo personības attīstībai augstākās izglītības iestāde piedāvā nodarbības vispārīgi pielietojamo, ar konkrēto studiju programmu tieši nesaistīto prasmju apgūšanai vai nostiprināšanai (svešvalodas, fizkultūra, civilā aizsardzība), MOTĪVS - KVALITĀTE ĻOTI NOZĪMĪGI JAUNUMI

Slide 34: 

STUDIJU KURSU LĪMEŅI (1) Dažādos studiju līmeņos apgūstamajiem studiju kursiem ir atšķirīgs saturiskās sarežģītības līmenis (kursa līmenis) un to pasniegšanu nodrošina atbilstīgs personāla kvalifikācijas līmenis. (2) Pirmā līmeņa kursu apguves priekšnosacījums ir zināšanas vispārējās vidējās izglītības kursu līmenī. Pirmā līmeņa kursiem pieder visos studiju līmeņos apgūstamie vispārpielietojamo prasmju kursi. Pirmā līmeņa studiju kursi ir vērsti uz zinātņu nozaru grupas, zinātnes nozares vai starpnozaru vispārīgo priekšstatu apguvi, ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas prasību izpildi. To apguvei izmantojamā pamatliteratūra ir augstskolu mācību grāmatas. Pirmā līmeņa kursu docētājiem jābūt vismaz maģistra grādam un augstskolu pedagoģiskās darbības pieredzei pasniedzamā priekšmeta jomā. MOTĪVS - KVALITĀTE ĻOTI NOZĪMĪGI JAUNUMI

Slide 35: 

INDIKATORI UZŅEMŠANA STUDĒJOŠO TIESĪBAS STUDIJU LĪMEŅU SAISTĪBA MŪŽIZGLĪTĪBAS IESPĒJAS MOTĪVS - PIEEJAMĪBA

Slide 36: 

ĪPAŠI NOZĪMĪGI JAUNUMI MOTĪVS - PIEEJAMĪBA MODUĻI KREDĪTPUNKTU UZKRĀŠANA TĀLMĀCĪBA KOLEDŽAS UN TO REGLAMENTĀCIJA

Slide 37: 

INDIKATORI SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA AUTONOMIJA FINANŠU RESURSI UN MANTA MOTĪVS - ATTĪSTĪBA

Slide 38: 

IZMAIŅAS AUGSTSKOLU PĀRVALDES STRUKTŪRĀ FINANSĒŠANAS NOSACĪJUMI JURIDISKAIS STATUSS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMA MOTĪVS - ATTĪSTĪBA

Slide 39: 

IZMAIŅAS AUGSTSKOLU PĀRVALDES STRUKTŪRĀ AUGSTSKOLAS PADOME FUNKCIJU DALĪJUMS SATVERSMES SAPULCE/SENĀTS/PADOME REKTORA VĒLĒŠANAS MINISTRIJAS FUNKCIJAS ĪPAŠI NOZĪMĪGI JAUNUMI MOTĪVS - ATTĪSTĪBA

FINANSĒŠANAS NOSACĪJUMI : 

FINANSĒŠANAS NOSACĪJUMI Precīzi noteikti finansējuma avoti Budžeta finansēto vietu skaitu turpmāk nosaka MK pēc IZM priekšlikuma Kontu turēšanas iespējas precizētas atbilstoši jaunajam juridiskajam statusam. Universitātes tiek finansētas atsevišķas dotācijas veidā, kas ietver arī speciālu finansējumu zinātniskās darbības atbalstam. ĻOTI NOZĪMĪGI JAUNUMI MOTĪVS - ATTĪSTĪBA

JURIDISKAIS STATUSS : 

JURIDISKAIS STATUSS Universitātes – atvasinātas publiskas personas (tiesībās maksimāli pielīdzinātas pašvaldībām). Valsts akadēmijas un augstskolas - atvasinātas publiskas personas vai autonomas iestādes. Koledžas – iestādes (saglabājot pārvaldes struktūras īpatnības). Privātas augstskolas un koledžas – komercsabiedrības vai nodibinājumi. Visas valsts augstskolas – IZM pārraudzībā. NOZĪMĪGI JAUNUMI MOTĪVS - ATTĪSTĪBA

AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SITĒMA : 

AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SITĒMA 1) Izglītības un zinātnes ministrija; 2) Augstākās izglītības padome; 3) Rektoru padome; 4) Koledžu direktoru padome; 5) Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs; 6) Akadēmiskās informācijas centrs; 7) Studiju fonds; 8) Latvijas Studentu apvienība; 9) augstākās izglītības iestādes un universitāšu dibinātie zinātniskie institūti. NOZĪMĪGI JAUNUMI MOTĪVS - ATTĪSTĪBA

Slide 43: 

INDIKATORI ATBILSTĪBA EIROPAS VIENOTĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS TELPAS KRITĒRIJIEM ATBILSTĪBA LATVIJAS NACIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJAI MOTĪVS - ATBILSTĪBA

Slide 44: 

INDIKATORI SASKAŅA AR CITU LATVIJAS TIESĪBU AKTU NORMĀM VIENOTA IZGLĪTĪBAS JOMAS LIKUMU SISTĒMA VIENOTA AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS PĀRRAUDZĪBA MOTĪVS - SASKAŅOTĪBA

Slide 45: 

IZGLĪTĪBAS LIKUMS VISPĀRĒJĀS IZGLĪTĪBAS LIKUMS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS LIKUMS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS LIKUMS AUGSTSKOLU LIKUMS MOTĪVS - SASKAŅOTĪBA

Slide 46: 

BIEDRU GRUPA ANATOLIJS MELNIS INDRIĶIS MUIŽNIEKS JURIS PŪCE