KUL_12_Mākslas_kalendārs_Evita_Vāpa

Slide 1: 

Evita Vāpa,12.c Mākslas kalendārs

Ziema-Viduslaiki: 

Ziema-Viduslaiki Romānikai raksturīga ir horizontalitāte, masīvās mūra sienas, mazi lodziņi, apaļa arka un pati celtne arī ir masīva. (Aglonas bazilika) Gotikai raksturīga ir vertikalitāte, masīvas celtnes, lieli lodziņi, spica arka un loga rozes, vairāk greznuma. (Remisas katedrāle, Francija)

Slide 3: 

Romānikas un gotikas mākslā dominē baznīca un reliģija. Tiek atainoti Bībeles sižeti glezniecībā, gan arī skulptūrās. Romānikas gleznojumi neizskatās dabīgi un nav saskatāms ēnojums atšķirībā no gotikas stila gleznām. Romānikā Dievs tiek atainots kā draudošs tiesātājs. Gotikas gleznām vērtība ir gaismai un dabai. Gotikas slavenākie mākslinieki ir Džiotto, Simone Martini un Dučio, bet romānikas- Klaricia, Dimots un Guda. “ Trīs Marijas pie kapa ”-Nikolajs Haberšraks. Krakova (1470.g) [gotika] “San Clemente de Taüll Apse”- master of Taüll Spānija, (1123.g.) [romānika]

Slide 4: 

Šo stilu skulptūrās tiek atveidotas reliģiska rakstura ainas vai Bībeles sižetu atainojums. Šajās skulptūrās ir izcelts katrs cilvēka ķermeņa izliekums un vaibsti, lai izskatītos pēc iespējās dzīvīgāk. Šī laika mākslas darbi ir īpaši ar to, ka parāda, cik ļoti spēcīga ir reliģija un baznīca, cik ļoti tā tiek slavināta un godināta. “ Ādams, Ieva un čūska ”-Francija, Parīze [gotika] “ Portico da Gloria ”- (1180.g.) Santjago katedrāle. [romānika]

Pavasaris-Renesanse: 

Pavasaris-Renesanse Renesanses arhitektus aizrāva romiešu arhitekta Vitrūvija idejas. Ēku pirmais stāvs bija augsts, otrais bija vidējs un trešais bija ar zemu augšu. Tika izmantotas precīzas ģeometriskās figūras, ēkas bija simetriskas. Arhitekti atsāka izmantot pusloka arkas un kupolus. Sv. Pētera bazilika -Mikelandželo, Donato Bramante u.c.

Slide 6: 

Bagātnieki pieprasīja, lai gleznotāji rada darbus, kuros būtu attēloti seno grieķu un romiešu mītu varoņi. Gleznojot darbus pēc baznīcas pasūtījuma, mākslinieki izmantoja ainas, kuras novēroja ikdienas dzīvē, gleznu fonā tika iezīmēta kāda Itālijas pilsēta. Mākslinieki atgriezās pie parastās telpas perspektīvas un nebaidījās attēlot kailu cilvēka augumu. “ Bail no apgānītas mīlestības ”- Ticiāns (1512-1515 ) ” Pasludināšana ”- Ticiāns (1564 )

Slide 7: 

Skulptūrās tika atainoti kaili cilvēki no reālas ikdienas. Tiek izcelts cilvēka ķermenis tā forma un izliekumi. Šie darbi ir īpaši ar to, ka mākslinieciskā veidā tiek parādīti cilvēka ķermeņi un to dažādā forma kā arī atjaunotā kupolu izmantošana padara mākslas stilu elegantāku. Pazīstamākie šī laika mākslinieki bija Mikelandželo, Leonardo da Vinči, Rafaels u.c. “ Mirstošais vergs ”- Mikelandželo (1513-1516) “ Nožēlas pilnā Magdalēna ”- Donatello (1596) “ Dāvids ”- Donatello (1428 )

Vasara-Baroks: 

Vasara-Baroks Baroka arhitektūra ir neatņemama un spilgta. Baroka stilā tika būvētas baznīcas un katedrāles, gleznotas altārgleznas un veidotas skulpturālas grupas. Ēkas ir simetriskas, masīvas ar vīteņaugu rakstiem dažās ēkas daļās. Logi ir pusloku arku veidā un ir saskatāmas arī kolonnas. “ Santa Suzanna ”- Karlo Moderno, (1603) Itālija, Roma Superga bazilika - Filips Juvera (1717 -1731 )

Slide 9: 

Baroka mākslai bija raksturīgas krāšņas krāsas, liektas līnijas un formas, gleznainums, spēcīgs spožas gaismas un ēnas kontrasts, dramatisms. “ Nakts sardze ”- Rembrants van Rijns (1642.g.) “ Planētu un kontinentu alegorija ”- Džovanni Batista Tiepolo (1752 )

Slide 10: 

Reliģiskie tēli ar savām pozām un mīmiku pauda ciešanas, ekstāzi un prieku. Visbiežāk skulptūrās tika atainoti eņģeļi un kā neliels pielikums skulptūrām bija strūklakas. Šī stila darbi ir īpaši ar to, ka tajos atveido cilvēka emocijas un ataino reliģiskos tēlus, arhitektūrā parādās citu kultūru mija. “ Svētās Terēzes ekstāze ”- Lorenco Bernīni (1647–1652 ) “ Havjers Pīters ””- Bačus (1671)

Rudens-Rokoko: 

Rudens-Rokoko Rokoko interjeram bija raksturīga plakana forma un arhitektūrā un tēlniecībā tika likvidēti baroka izcēlumi. Tika izceltas gleznas un spoguļi. Augu stīgu iekļaušana, lentes. Visas dekoratīvās formas tika veidotas smalkas. Ludviga pils- Spoguļzāle (Vācija) Queluz pils- (18.gs.) Portugāle

Slide 12: 

Rokoko demonstrēja galma un aristokrātijas dzīves smalkumu, vieglumu, izšķērdību, erotismu un noslēgtību no pārējās sabiedrības. Atšķirībā no baroka pārspīlētās, nomācošās greznības rokoko stils vedināja uz personiskām, intīmām attiecībām. “ Veneras ģērbistaba ”- Fransuā Bušē (1751 ) “ Diāna pamet peldi ”- Fransuā Bušē (1742 )

Slide 13: 

Rokoko interjera dizainā valda smalkums, augu kompozīcijas, augu vītenes, greznums. Istabu sienas rotā gleznas, spoguļi, lampas ar augu vīteņu rotājumu. Šī stila darbi ir īpaši ar savu izsmalcinātību, pievērš uzmanību cilvēka slēptākajām iekārēm un liek domāt par galma klātbūtni.